Burāšanas maršruti Itālijā: Salerno un Neapoles līcis

Areči cietoksnis (Castello di Arechi) ir liels pils komplekss kas paceļas pār pilsētu un atrodas 263 m augstumā virs jūras līmeņa. Savas ilgās pastāvēšanas laikā pils pārsvarā pārvērtusies drupās. Tomēr pēc ilgiem restaurācijas darbiem cietokšņa ēka tika pārvērsta par muzeju, kurā var aplūkot senās ieroču, monētu un keramikas kolekcijas. No tā paveras brīnišķīgs skats uz Salerno un Salerno līci.
Iepirkšanās iela (Tirgotāju iela, via dei Mercanti) ir vieta, kur kopš seniem laikiem dzīvoja un tirgojās vietējie tirgotāji. Šī iela vienmēr ir bijusi ļoti pārpildīta. Tā tas paliek līdz šai dienai. Iepirkšanās iela ir dīvains muzeju, tirgus stendu un mazu veikalu sajaukums un tradicionāli tā ir sākumpunkts tūristu pastaigām un ekskursijām.

Romiešu tilti (Ponti Romani) – pilsētā ir saglabājušies daudzi Senās Romas laikos celtie tilti. Tās ir arkveida konstrukcijas, no kurām dažas ir tik spēcīgas, ka joprojām tiek izmantotas paredzētajam mērķim un liecina par laikmeta inženiertehniskajām prasmēm.
Senā akvedukta (Acquedotto Medievale) fragmenti - viduslaiku akvedukts uz via Arce, kas celts 9. gs. Akvedukts aptvēra visu pilsētu un bija tā laika inženieru un celtnieku lepnums. To bieži sauc par "Velna tiltu" (Ponte del Diavolo). Tas joprojām pārsteidz ar savu arhitektūru.

Minervas dārzs (Giardino della Minerva) ir botāniskā audzētava pilsētas centrā. Dārzs celts viduslaikos Salernitan medicīnas skolas audzēkņiem. Dārzā bija daudz augu, ko izmantoja medicīniskiem nolūkiem. Ilgu laiku tas atradās privātās rokās un netika pienācīgi uzturēts, bet pēc Otrā pasaules kara atkal nonāca pilsētas īpašumā. Dārzs tika atjaunots un papildināts ar retiem augiem.

Mercatello parks (Parco del Mercatello) ir viens no lielākajiem parkiem visā Itālijā, tas atrodas pilsētas austrumu daļā. Karstās dienās ēnainas alejas sniedz cilvēkiem atsvaidzinošu vēsumu. Parka zona ir iecienīta dažādu publisku pasākumu norises vieta.
Svētā Mateja katedrāle (Cattedrale di Salerno) atrodas Piazza Alfano I pašā pilsētas centrā. celta 1076.-1085. Katedrāle tika uzcelta par godu svētajam Matejam, vienam no četriem Svēto Rakstu autoriem un pilsētas aizbildnim. Kopš 954. gada viņa relikvijas glabājas kriptā zem katedrāles galvenā altāra.

Palazzo De Ruggiero ir baroka stila ēka, kas tagad tiek izmantota kā mākslas izstāžu norises vieta. Sākotnēji piederēja Genovese ģimenei un nes viņu vārdu. 19 gadsimtā pili atjaunoja arhitekts Bottiglieri.

Dženoveses pils (Palazzo Genovese) atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, Sedile Del Campo laukumā. Šī kādreiz bija Fabricio Pinto savrupmāja, kuru viņš novēlēja karmelītu ordenim. Bet mūki nespēja uzturēt māju un tā tika nodota baronam Matteo Genovese. 1744 gadā pils tika rekonstruēta vēlā baroka stilā. Kādu laiku ēka kalpoja kā vietējās universitātes galvenā mītne.

Svētās Sofijas komplekss (Complesso monumentale di Santa Sofia) ir monumentāls komplekss, kas celts 10. gadsimtā un kalpoja kā pirmais benediktiešu klosteris. Vēlāk ēkā atradās pilsētas tiesa, vēlāk skola. Mūsdienās šeit periodiski tiek rīkotas dažādas izstādes.
Pāvesta kapella (Cappella Palatina) ir kapella, kas celta no senās Romas tempļa akmeņiem. Kapličas iekšpusi rotā tūkstoš gadu senas freskas. Kapličas augšpusē ir neliels zvanu tornis.

No Santoro pils (Palazzo Santoro) paveras skats uz pilsētas krastmalu. Šī septiņstāvu ēka, kas atgādina pasaku pili, tika uzcelta retajā Coppedè arhitektūras stilā.

Provinces arheoloģijas muzejs (Museo Archeologico Provinciale) - muzejs atrodas nedaudz uz dienvidiem no katedrāles. Muzeja kolekcijā ir nozīmīgi arheoloģiskie atradumi no visas provinces. Slavenākais eksponāts ir Apollona statujas bronzas galva, kuru 1931. gadā Salerno līča ūdeņos arada zvejnieks. Senākie arheoloģiskie eksponāti ir grieķu keramika un etrusku trauki.

Salerno pilsētas pils (Palazzo di Città di Salerno) ir viens no jaunākajiem arhitektūras darbiem. Četrstāvu ēka, celta 1936 gadā. Pils pirmajā stāvā atrodas kinoteātris ar 700 skatītāju vietām, bet galveno zāli, ko sauc par "Marmora zāli", rotā vietējā meistara Paskvāles Avallones gleznas.

Copeta Palace (Palazzo Copeta) - atrodas Bonadies kalna nogāzē, šī viduslaiku L formas ēka bija pēdējā Augstākās medicīnas skolas atrašanās vieta.

Provinces mākslas galerija (Museo Pinacoteca Provinciale) - atrodas nelielā ēkā Torgovaya ielā. Šeit tiek prezentēti mākslinieku darbi no renesanses līdz 19. gadsimta vidum. Šeit ir apskatāmi arī mūsdienu vietējo mākslinieku darbi. Galerijas centrālo vietu ieņem slavenā dienviditālijas mākslinieka Andrea Sabatini gleznas, kas kopā ar Rafaelu Santi dekorēja Vatikāna zāles.

Palazzo Ruggi d'Aragona ir lielākā pils Salerno vēsturiskajā centrā. Pils ir slavena ar to, ka tieši šeit imperatoram Kārlim V bija tas gods uzturēties savas vizītes laikā.

Roberto Papi muzejs (Museo Roberto Papi) tika atvērts 2009. gadā vēsturiskajā Galdieri pilī. Šeit eksponēti medicīnas instrumenti, kurus cilvēks radījis kopš 17. gadsimta. Muzeja eksponāti aptver burtiski visas medicīnas jomas. Turklāt telpās ir skaidri atveidoti dažādu laikmetu medicīnas kabineti ar atbilstošām mēbelēm.

Faro della Giustizia (Taisnības bāka) ir moderns mākslas piemineklis, kas atrodas Cittadella Giudiziaria ziemeļu daļā. Tā tika uzcelta 2006. gadā. Tā ir vairāk nekā 9 metrus augsta konusa konstrukcija, kas izgatavota no polihroma marmora ar mainīgiem melnbaltiem paneļiem. To veidojuši mākslinieki Bens Džeikobers un Janiks Vu. Pieminekļa celtniecība tika ieplānota tā, lai tas sakristu ar “tiesu cietokšņa” atklāšanu.

Amalfi piekraste stiepjas 50 km no Sorrento pussalas dienvidu puses, kas ir daļa no Kampānijas reģiona, un aptver 11 231 hektāru starp Neapoles līci (Golfo di Napoli) un Salerno līci (Golfo di Salerno).

Šī ir pasaku valstība, kuru apdzied dažādu laikmetu dzejnieki. Amalfi piekraste vienmēr ir piesaistījusi ar savu gaismu, jūras ainavām, mājīgām pilsētiņām un romantisko atmosfēru. Šeit savu iedvesmu ir raduši: Džons Steinbeks (kurš aprakstīja Pozitāno kā vietu, no kuras nav iespējams patiesi aizbraukt), Johans Volfgangs fon Gēte (kurš apbrīnoja šo vietu skaistumu sava "Itālijas ceļojuma" laikā), D.H. Lorenss (kuru iedvesmoja piekraste), Torntons Vailders, Kārlis Blehens (kurš gleznoja romantiskas Amalfi ainavas), Mihails Vrubels (viņa skices, kas iemūžina šo vietu gaismu un atmosfēru, atspoguļo viņa apbrīnu par šo reģionu), Vinstons Čērčels (kurš gleznoja Ravello ainavas) …

Paveras lieliska panorāma ar skatu uz Santa Maria Assunta baznīcu, kurai ir ļoti skaists kupols no majolikas flīzēm, baznīcas galvenā relikvija ir 13. gadsimta Bizantijas Melnās Madonnas ikona.

Labvēlīgs klimats, ērts līcis, Tirēnu jūras kristāla tirkīza ūdens, citronu dārzi un priežu meži, kur ir tik viegli elpot, un diezgan plaša pludmales zona - tas viss padara Pozitāno par ideālu kūrortu, kas pazīstams jau no Romas impērijas laikiem. Rajons, kurā atrodas mūsdienu Pozitano, ir pazīstams jau no Senās Romas laikiem, kad Romas muižniecības pārstāvji šeit sev uzcēla vairākas luksusa villas. Viduslaikos Pozitano bija daļa no Amalfi hercogistes, kas sacentās ar Dženovu, Venēciju un Pizu par kundzību Vidusjūrā. Pozitāno kā ostas un viena no tirdzniecības centriem ziedu laiki sākās 18. gadsimtā. Taču pēc Itālijas apvienošanas 1861. gadā un jaunu maršrutu atvēršanas pilsētas nozīme tik ļoti mazinājās, ka pāris gadu desmitu laikā Pozitano bija sarukusi par pieticīgu zvejnieku ciematu, un tās iedzīvotāji masveidā emigrēja uz ASV.

Ar pilsētas nosaukumu saistīta leģenda: gar šiem krastiem kuģoja saracēnu pirāti ar Dievmātes ikonu, kura vesta no Bizantijas. Kuģis bija nokļuvis bezvējā jūras vidū, un buras ļengani karājās mastos. Pēkšņi no ikonas atskanēja čukstoša balss: “posa, posa” (ko var tulkot kā “noliec” vai “atstājiet”). Jūrnieki nobijās un nolēma izsēsties krastā, kur atstāja ikonu un turpināja kuģot. Vietējie iedzīvotāji to uzskatīja par brīnumu, par godu atklātajai ikonai uzcēla baznīcu un par savu aizbildni izvēlējās Jaunavu Mariju.
Piezemētāka nosaukuma izcelsmes versija ir no vārda passo (“pāreja”, “šķērsojums”), Pozitāno bija iespējams nokļūt tikai caur Montepertuso pāreju.

Tā tas saglabājās līdz 1953. gadam, kad amerikāņu rakstnieks Džons Steinbeks žurnālā Harper's Bazaar rakstīja eseju par Pozitāno. "Tā ir sapņu vieta, kad atrododaties tur, šķiet pasakaina un nereāla, kad jūs aizbraucat, tā vilina un aicina atgriezties ar visreālākajām atmiņām." Pēc šiem vārdiem pilsētā ieplūda tūristu straume.

To izcilo cilvēku saraksts, kuri iemīlējuši vietējo ainavu skaistumu, laimīgi šeit pavadījuši brīvdienas un slavinājuši Pozitano savos darbos un savos audeklos, ir bezgalīgs. Pozitano tiek dēvēta dažādi, tas ir gan"sirēnu krasts"gan "sapņu vieta.
Mūsdienās daudzas slavenības ir izvēlējušās šo vietu atpūtai: Dženifera Anistona, Gvineta Paltrova, Emīlija Ratajkovska, Nikolass Keidžs, Sjenna Millere, Meraija Kerija. Miks Džegers vietējā kafejnīcā sarakstīja dziesmu “Midnight Rambler”).

• Santa Maria Assunta (Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas) baznīca, kuras kupols, ko rotā krāsaina majolika, piesaista uzmanību jau no jūras un ir labi redzama no dažādiem pilsētas punktiem. Tās vēsture sākas ar benediktīniešu Svētās Marijas klosteri 10. gadsimtā, un tā galvenais dārgums ir tā pati bizantiešu ikona "Melnā Madonna un bērns"
• Sargtorņi, kas kalpoja, lai aizsargātu piekrasti no saracēnu pirātu reidiem (to ir daudz visā Amalfi piekrastē)
• Dabiskā grotā izgrebta Ziemassvētku aina (Grotta di Fornillo)
• Pilsētas galvenā iela Via dei Mullini ir viena no gleznainākajām ielām visā Itālijā. Tā ir nosaukta par godu ēzeļiem kuri simbolizē kalnaino Amalfi piekrasti. Visas ielas garumā ir neskaitāmi suvenīru un apģērbu veikali, restorāni un viesnīcas. Šeit ir patīkami staigāt pat karstumā, pateicoties dabiskajiem vīnogulāju un zaru jumitiem.
• Daudzas līkumainas ielas un kāpnes, pastaiga pa kurām var aizstāt pilnvērtīgu fitnesu
• Un, protams, pludmales, jo Pozitāno ir diezgan gara krasta līnija. Divas galvenās ir Spiaggia Grande "lielā pludmale", galvenā un populārākā pludmale, kura atrodas pretī pilsētas centrālajai daļai un Santa Maria Assunta baznīcai. Ballīšu vieta ar slaveno diskotēku "Music on the Rocks", kura ierīkota klintī. Fornillo (atrodas pa kreisi no mola). Un, protams, ir daudz mežonīgāku, nomaļāku pludmaļu, no kurām dažām var piekļūt tikai pa ūdeni.

Šo vietu iecienījuši senie romieši, kuri šeit uzcēla greznas savrupmājas lauku brīvdienām. Senās senlietas, daba un vietējās gastronomijas brīnumi ir tikai daži no iemesliem, kas padarījuši Sorrento par vienu no klasiskās Eiropas Lielās tūres populārākajām pieturvietām. Kopš 18. gadsimta šeit ir ieradušies slaveni ceļotāji un mākslinieki. Gēte mīlēja šeit atpūsties, Stendāls apbrīnoja saulrietus, un lords Bairons smēlās iedvesmu jūras viļņu skaņās. Pats Tarkovskis šeit filmēja ainas filmai "Nostalģija". Dikenss, Vāgners un Nīče - sarakstu ar tiem, kuri savos darbos mūžīgi iemūžināja pussalas skaistumu var turpināt gandrīz bezgalīgi. Sorrento ir iekarojusi daudzu lielisku cilvēku sirdis un dvēseles.

Sorrento ir ne tikai pilsēta, bet gan īsts itāļu sapņa simbols, kur debeszila jūra satiekas ar zeltainām klintīm, citronu smarža sajaucas ar jūras brīzes aromātu. Šķiet, ka šis Kampānijas nostūris ir nācis no romantiska romāna lappusēm, gadsimtiem ilgi iedvesmojot ceļotājus, dzejniekus un māksliniekus.

Sorrento atdzīvina pašu “dolce vita” ideju – saldo dzīvi kura piepildīta ar sauli, vietējiem gardumiem un nesteidzīgām pastaigām gar piekrasti. Šī pilsēta ir vieta kur saplūst jūra, vēsture un māksla, atstājot daļiņu no savas burvības katra ceļotāja sirdī.

Kopš 13. gadsimta Sorrento ir bijis nozīmīgs kultūras un tirdzniecības centrs kurš saglabā dažādu laikmetu pēdas: senās drupas, viduslaiku baznīcas, baroka pilis un izsmalcinātu 19. gadsimta arhitektūru.

Ievērojamākās vietas:

• "Via Luigi di Maio" ir neticami gleznaina iela pilsētas centrā, kas atrodas dziļas aizas apakšā, tā sadala Sorrento divās daļās. Saskaņā ar vietējām leģendām šīs aizas izcelsme tiek skaidrota ar dažādām dabas parādībām: zemestrīci (daži uzskata, ka aiza izveidojusies spēcīgas zemestrīces rezultātā, kura salauza zemi, veidojot dziļu plaisu), Jupitera dusmām (cita versija aizas parādīšanos saista arJupitera raidītu zibeni), kas noveda pie ūdens plūsmas veidošanās, aizskalojot zemi un radot dziļu plaisu). Iela ir nosaukta Luidži di Maio, pirmā Sicīlijas Karalistes ministra karaļa Viljama I Ļaunā (XII gs.) vadībā.
• Dzirnavu ieleja (Vallone dei Mulini) ir noslēpumaina un mīklaina vieta pilsētas centrā, kur gadsimtiem senu augu apstādījumos slēpjas seno dzirnavu drupas. Ar šo vietu ir saistītas daudzas leģendas un mistiski stāsti: skaņas no dzīlēm (vietējie un tūristi dažreiz dzird dīvainas skaņas, kas nāk no aizas dzīlēm. Daži to saista ar garu darbību vai atlikušajām vibrācijām no veciem dzirnavu mehānismiem), mistiskas gaismas, okultiskie rituāli (pastāv viedoklis, ka Dzirnavu ielejas pamestajās ēkās tiek rīkoti okulti rituāli un ceremonijas). Tomēr visām šīm baumām nav skaidra apstiprinājuma un tās joprojām ir daļa no vietējiem mītiem, saglabājot interesi par šo mistisko vietu.
• San Filippo un San Giacomo katedrāle (Cattedrale di San Filippo e San Giacomo) ir neogotikas arhitektūras šedevrs ar lieliskām freskām.
• Sanfrančesko klosteris (Chiostro di San Francesco) ir kluss miera nostūris ar gotiskām arkām, kas paslēpies pašā pilsētas sirdī, kur laiks palēninās un pasaules skaņas kļūst attālinātas.
• Villa Comunale ir parks ar panorāmas terasēm, no kurām paveras elpu aizraujošs skats uz līča plašumiem, kas ir piepildīti ar burvību un mieru.
• Piazza di Tasso ir Sorrento sirds, gleznains laukums pašā centrā, kas nosaukts izcilā dzejnieka Torquato Tasso (dzimis Sorrento 1544. gadā), dzejoļa "Atbrīvotā Jeruzāleme " autora vārdā. Laukumā viņam ir piemineklis. Vēsturisku ēku ieskauta, tā pievilina ar kafejnīcu un restorānu mājīgumu, kļūstot par pilsētas kultūras dzīves centru.
• Santa Maria delle Grazie baznīca ir neliels, bet elegants templis, kas paslēpts zaļo aleju ēnā, ar mājīgu pagalmu un senām freskām, kas rada miera un klusuma atmosfēru.
• Palazzo Correale, majestātiskā pils ar elegantām neoklasicisma fasādēm, savās sienās glabā bagātu aristokrātu un viesmīlīgu svētku vēsturi, kas atspoguļojas katrā nostūrī.
• Sorrento Arheoloģijas muzejs (Museo Correale di Terranova) ir muzejs kurā senlietas atdzīvojas, pateicoties artefaktiem kuri atrodami pilsētas apkārtnē. Šeit jūs varat redzēt romiešu un grieķu mantojuma pēdas, kuras iegremdē jūs pagātnes laikmetu atmosfērā.
• Piazza della Limona ir gleznains laukums, ko ieskauj citrusaugļu koku smarža, ar mājīgām kafejnīcām un skatu uz Sorrento un piekrasti.
• Sanantonio bazilika (Chiesa di Sant’Antonio) ir sens templis ar klusuma atmosfēru, ko ieskauj zaļi dārzi. Tās majestātiskās arkas un skaistā iekšējā apdare rada harmoniju, kura liek aizmirst par laiku.

Virs Pročidas paceļas masīvais Terra Murata cietoksnis, kurš vispirms kalpoja kā pils, pēc tam cietoksnis un pat cietums. Mūsdienās tas ir populārs tūristu apskates objekts kurā ietilpst arī San Michele Arcangelo baznīca un slavenās vietējās pludmales, tādas kā Chiaia, kuru var sasniegt veicot 186 pakāpienus.

Pročidas sala joprojām saglabā visu parastā zvejnieku ciemata kolorītu ar savādu formu krāsainām mājām, un atšķirībā no māsām Kapri un Iskijas tā nav kļuvusi par modernu kūrortu. Tomēr tas netraucēja iekļūt pasaules skaistāko salu desmitniekā un pasaules kino vēsturē, kļūstot par dekorācijām daudzām filmām. Piemēram, šeit tika filmētas daudzas ainas no filmas" Il Postino", kā arī ainas no filmas "Talantīgais Riplija kungs".

Pročidai ir bagāta vēsture, kura aizsākas senatnē. Gadsimtu gaitā tā ir absorbējusi dažādu kultūru, tostarp grieķu, romiešu un normaņu iekarotāju ietekmi. Salas arhitektūrā, īpaši galvaspilsētā, visur ir jūtamas šīs ietekmes pēdas. Terra Murata vēsturiskajā centrā atrodas senie cietokšņi un klosteri, piemēram, San Michele Arcangelo abatija, kura tiek uzskatīta par salas kultūras un garīgo sirdi.

Romas laikmetā sala bija Romas aristokrātijas trimdas vieta. Pastāv versija, ka Procidā Brutuss un Kasijs plānoja nogalināt Jūliju Cēzaru. Ņemot vērā salas stratēģisko stāvokli pie ieejas Neapoles līcī, Pročida ir mājvieta vairākiem nocietinājumiem, kuri datēti no viduslaiku perioda līdz Napoleona kariem. Mūsdienās salas galvenā nozare ir tūrisms.

Ischia Ponte zvejnieku ciemats atrodas viduslaiku pils pakājē kalna galā, savukārt Panzas ostā atrodas Giardini Ravino kaktusu botāniskais dārzs ar vienu no plašākajām kolekcijām Eiropā.

Iskijas sala ir slavena ar savu sulīgo veģetāciju, kurai burtiski jābrien cauri, lai sasniegtu Epomeo Monte augstāko virsotni.

Ischia ir dzīves svētki: festivāli, tradicionāli svētki, gastronomija ar izsmalcinātiem jūras velšu ēdieniem un slaveno “Iskas trusi” (Coniglio all’Ischitana). Mākslinieki un rakstnieki šeit ir smēlušies savu iedvesmu un šodien sala joprojām ir oāze tiem, kas meklē klusumu, skaistumu un mūžības pieskārienu.

Katra Iskijas pilsēta ir unikāla, taču kopā tās veido unikālu dabas, vēstures un Vidusjūras šarmu mozaīku.

Ischia Porto ir galvenā osta un salas sirds, dzīvīga vieta ar gleznainu promenādi, elegantiem modes preču veikaliem, kafejnīcām un restorāniem. Šeit valda Vidusjūras miera gaisotne, vakaros promenāde pārvēršas par salas dzīves centru.

Ischia Ponte ir sens rajons kurš ved uz salas galveno apskates objektu – majestātisko Castello Aragonese. Šaurās ieliņas, tradicionālās mājas un mājīgas tratorijas rada īpašu atmosfēru.

Casamicciola Terme ir slavena ar saviem termālajiem avotiem, kuri pazīstami kopš Romas impērijas laikiem. Ideāla vieta labsajūtai un atpūtai, ko ieskauj zaļi pakalni un rindu vīna dārzi.

Lacco Ameno ir mājīga pilsētiņa, kas slavena ar savu simbolu Il Fungo, milzīgu sēņu formas vulkānisko iezi kurš paceļas no ūdens. Šeit tika atrasta sengrieķu nekropole kura apliecina to ka sala bija apdzīvota jau 8. gadsimtā pirms mūsu ēras.

Forio ir saulainākā Iskijas pilsēta kura slavena ar savām skaistajām pludmalēm, senajām baznīcām un La Mortella botānisko dārzu kur atvaļinājumu pavadīja pats Vinstons Čērčils. No skatu laukuma pie Soccorso baznīcas (Chiesa del Soccorso) paveras neaizmirstams skats uz saulrietiem.

Serrara Fontana ir mājīga kalnu pilsēta ar brīnišķīgu skatu uz visu salu. Tie ir vārti uz Monte Epomeo, Iskijas augstāko punktu (789 m) kur varat uzkāpt un baudīt elpu aizraujošu skatu uz Neapoles līci.

Sant'Angelo ir Iskijas pērle, maza un gleznaina zvejnieku pilsētiņa kura slavena ar savām baltajām mājām un gājēju ielām. Šeit atrodas Maronti pludmales karstās smiltis un Afrodītes-Apollona termiskais parks.

Saskaņā ar Homēra Odiseju, tieši šeit dzīvoja sirēnas, vilinot jūrniekus ar savu dziedāšanu un liekot viņiem vadīt savus kuģus uz nāvējošiem rifiem. Salas platība ir aptuveni 10 km²

Kapri sala piedāvā unikālu atmosfēru, kas ir piesaistījusi romiešu ģenerāļus, itāļu revolucionārus, rakstniekus un māksliniekus. Uz salas ir tikai divas pilsētas, Kapri un Anakapri, Marina Piccola un Marina Grande ir vienīgās ostas. Apmeklētāji šeit ierodas galvenokārt laikapstākļu un brīnišķīgo skatu dēļ. Ir trīs vietas, kuras nedrīkst palaist garām: Zilā grota (Grotta Azzurra) ar šauro ieeju un neticamo jūras krāsu; Monte Solaro, no kura virsotnes 589 metru augstumā paveras elpu aizraujošākais skats uz Neapoles līci un Feniķiešu pakāpieni (La Scala Fenicia) — 900 pakāpieni kuri savieno Kapri un Anakapri.

Kapri sākotnēji kļuva slavena pateicoties Romas imperatoram Tibērijam, kuram šeit bija vairākas villas. Dziedātāja Greisija Fīldsa uzcēla villu dienvidu krastā Marina Piccola, Zviedrijas karaliskās ģimenes ārsts Aksels Munts uzcēla savu villu uz vienas no Tibērija izpostītajām villām. Citi ievērojamākiie Kapri villu īpašnieki ir tādas personības kā Maksims Gorkijs un dziedātāja Meraija Kerija.

Kapri ir divas virsotnes– Kapri un Anakapri kuras savieno ieleja. Šī ir vienīgā sala līcī, kuru nav veidojusi vulkāniska darbība, bet no kontinenta atdalīta kaļķakmens klints, krasts strauji paceļas no ūdens. Tas ir ietekmējis arī ceļu raksturu, tie ir stāvi, līkumoti un pārāk šauri lai automašīnas šeit varētu brīvi izbraukt. Pilsētiņas šeit ir klusas un romantiskas, tūristus un slavenības piesaista tādi dārgakmeņi kā Zilā grota, 60 metrus gara jūras ala, kurā var nokļūt tikai ar laivu, vai Jupitera villa, imperatora Tibērija celtās pils drupas.

Zilā grota (Grotta Azzurra) atrodas Kapri ziemeļu krastā. Populāra vieta kura kļuvusi par salas emblēmu. Tā ir slavena visā pasaulē ar ūdens maģisko debeszilo krāsu. Šo krāsu ūdens iegūst no saules stariem, kas iekļūst caur mazo atveri. Pētnieki norāda, ka senatnē šī vieta bija svēta jūras nimfu grota. Grotā var iebraukt tikai ar nelielu airu laivu, zemi pieliecoties. Ieeja ir neliela klints eja, 2 m plata un nedaudz virs 1 m augsta. Pūšot ziemeļrietumu vai dienvidrietumu vējam, Zilajā grotā iekļūt nav iespējams.

Faraglioni klintis (Faraglioni di Capri) – šīs slavenās klintis ir trīs augstas jūras klintis, kuras kļuvušas par vienu no slavenākajām salas dabas apskates vietām un Kapri simbolu. Tuvākā klints Stella jeb Faraglioni di Terra ir 109 m augsta un ar salu savienota ar tiltu. Vidējā klints Mezzo (Faraglioni di Mezzo) ir 82 m augsta un ir dabiska arka, zem kuras var viegli izbraukt motorlaiva. Faraglioni di Fuori jeb Scopolo 104 m augstā klints ir slavena arī ar to, ka tajā dzīvo “zilā ķirzaka”, kura ir viena no retākajām rāpuļu sugām.

Lielās Mātes ala (Grotta di Matermania) bija veltīta Kibelei, Lielajai dievu mātei, kura nebija iekļauta Senās Romas dievu panteonā. Ala atrodas Tuoro kalna dziļumā. Austrumu izcelsmes dievietes kults Romas impērijas teritorijā parādījās 204. gadā pirms mūsu ēras. Saskaņā ar Seviļas orākula pavēli, kā uzskata vēsturnieki, izraidot Hannibālu no Itālijas. Romieši alu pārvērta par pielūgsmes vietu, un sienas dekorēja ar mozaīkām, gliemežvākiem un krāsainu apmetumu. Tagad alā ir palikušas tikai dažas senās jaunrades pēdas.

Imperatora Augusta dārzi (Giardini di Augusto) ir lielisks parks, kas atrodas abās Via Matteotti pusēs. Tas ir Kapri stila botāniskais dārzs ar daudzām terasēm. Šī ir laba vieta tiem, kam patīk pastaigāties ēnā un vēsumā. Dārzu pirms 100 gadiem izveidoja vācu rūpnieks un tērauda ražotājs Frīdrihs Alfrēds Krups (dārzi sākotnēji tika nosaukti viņa vārdā, bet vēlāk tika pārdēvēti politisku apsvērumu dēļ)
Feniķiešu kāpnes (Scala fenicia) savieno Kapri un Anakapri. 921 Kāpņu pakāpies tika izgrebts klintī 6.-7. gadsimtā pirms mūsu ēras. 1874. gadā kāpnes sabruka, taču tika atjaunotas1998. gadā.

Krupp serpentīns (Via Krupp) ir īsts gājēju serpentīns, 1,5 kilometrus garš. Šī ir unikāla sava veida struktūra, kas celta 1900.–1902. Projektējis un finansējis itāļu inženieris Krupp. Ceļš veda no luksusa viesnīcas, kurā viņš dzīvoja, 100 metrus uz leju līdz grotai. Tagad tas stiepjas no Augusta dārziem līdz pludmalēm.

Piazzetta (Piazza Umberto I) ir salas galvenais laukums, kas slavens ar savu dzīvīgo atmosfēru, kafejnīcām un skatu uz jūru.
Imperatora Augusta jūras pils (Villa di Augusto vai Palazzo al Mare) ir drupas, kuras atrodas netālu no Marina Grande ostas. Sākotnēji to uzcēla imperators Augusts un vēlāk pārveidoja viņa pēctecis Tibērijs. No šejienes paveras lieliska panorāma.

Tibērija pirtis (Bagni di Tiberio) - pludmale ar 2000 gadus vecām imperatora vannu paliekām. Šeit jūs varat baudīt jūru un vienlaikus izpētīt arheoloģiskās paliekas, no kurām dažas ir daļēji iegremdētas ūdenī, ļaujot jums peldēt starp senajām drupām.

Jupitera villa ir slavenākā un lielākā no divpadsmit Tibērija celtajām villām. Tā atrodas Monte Tiberio kalnā. Šeit pirmo reizi tika izbūvētas ūdenskrātuves lietus ūdenim, ko vēlāk izmantoja pilsētu apgādei. Šajā villā Tibērijs pavadīja savas dzīves pēdējos desmit gadus un valdīja pār Kapri. Villa ir salīdzinoši labi saglabājusies, ļaujot novērtēt 1. gadsimta romiešu arhitektūras skaistumu.

Salto di Tiberio (Tibērija lēciens) Saskaņā ar baumām, imperators pavēlēja no šīs klints no 1000 pēdu augstuma nomest nogrēkojušos kalpus un apnikušos mīļākos.

Villa Malaparte (Casa Malaparte) atrodas Massulo ragā. To 1938.-1949.gadā uzcēla itāļu rakstnieks un žurnālists Kurcio Malaparts. Ēka ir divstāvu sarkana stingra stila māja. Uz ēku, kas klāta ar plakanu jumtu, ved platas kāpnes. Villa tika izmantota, lai filmētu Žana Lika Godāra "nicinājumu" (1963) ar Brižitu Bardo galvenajā lomā un Lilianas Kavani Skin (1981) ar Marčello Mastrojāni galvenajā lomā.

San Michele baznīca atrodas Anakapri vēsturiskajā centrā. Veltīts svētajam Erceņģelim Miķelim. Baznīca celta 17.–18. gadsimtā baroka stilā un ietilpa Terēzijas klosterī. Ēkai raksturīgs astoņstūra kupols un bagātīga iekšējā apdare: freskas, akmens tēlniecības elementi un liels daudzums daudzkrāsaina marmora, kas rotā interjeru. Baznīca ir visvairāk slavena ar savu grīdu, uz kura 1761. gadā majolikas flīzēs tika izliktas ainas par Ādama un Ievas izraidīšanu no Ēdenes dārza. Sānu altāros atrodas Paolo de Matē, Nikola Malinkoliku un Po gleznas.

San Giacomo klosteris (San Giacomo Maggiore) atrodas netālu no Piazzetta. Tas tika uzcelts no 1363. līdz 1371. gadam par Neapoles karalienes Džovannas I līdzekļiem grāfa Džakomo Arkuči uzraudzībā. Pēc būvniecības pabeigšanas grāfs grasījās kļūt par mūku, taču notika valsts apvērsums, pie varas nāca Anžu dinastija, un grāfs un karaliene tika nogalināti. 16. gadsimtā to izlaupīja pirāta Draguta karaspēks. Zāles tika daļēji nopostītas, tika noņemta iekšējā apdare. Pēc tam klosteris tika atjaunots par vietējo iedzīvotāju līdzekļiem. 1690. gadā salu skāra mēra epidēmija. Mūki, slēpušies aiz klostera sienām, atteica sniegt pajumti vietējiem iedzīvotājiem. Ilgu laiku klosteri uz salas tika vērtēti ārkārtīgi negatīvi. Mūsdienās San Giacomo klosteris ir atvērts visiem apmeklētājiem, pagalmā notiek brīvdabas koncerti. Pašā klostera ēkā atrodas vācu mākslinieka Dīfenbaha muzejs, kurš Kapri dzīvoja un strādāja pēdējos 13 dzīves gadus.

Castiglione pils (Castello di Castiglione) ir vēsturiska pils, kas celta 11. gadsimtā un kopš tā laika ir bijusi viena no galvenajām salas apskates vietām. Tā tika uzcelta uz augsta kalna, kas ļāva tai kontrolēt visu salu un apkārtējos ūdeņus. Daudzus gadus pils tika izmantota kā aizsardzības struktūra, aizsargājot salu no ienaidnieka uzbrukumiem. Pils iekšpusē jūs varat redzēt daudzus vēsturiskus artefaktus, piemēram, senus ieročus, bruņas un mēbeles. Pilī atrodas arī Kapri salas vēsturei veltīts muzejs. Castiglione pils pati par sevi ir lielisks viduslaiku arhitektūras piemērs. Tās spēcīgās sienas un torņi, kā arī skaisti skati uz salu un jūru padara to par vienu no populārākajām vietām tūristiem kuri apmeklē Kapri. Tā kalpo kā vieta dažādiem pasākumiem: kāzām, koncertiem un izstādēm. Tās skaistās telpas un terases ar skatu uz jūru padara to par ideālu vietu īpašiem pasākumiem.